VĒSTURE
Vietvārds Aucis jeb Auce bijis zināms jau pirmslivonijas laikā. Livonijas ordeņvalstī Jaunauceaptuveni 150 gadus dēvēta par Mazauci. 1518. gadā Livonijas ordeņa mestrs Pletenbergs šo novadu izlēņojis Johanam Koskulam. No 1575. gada līdz 1671. gadam Jaunauce piederējusi hercogiem no Ketleru nama. Hercogs Vilhelms 1612. gadā dibinājis draudzi un uzcēlis mūra baznīcu. Hercogs Jēkabs atjaunojis Jaunauces (vāciski Neu-Autz) nosaukumu, viņa vērienīgie saimnieciskie pasākumi nav gājuši secen arī Jaunaucei -darbojies stikla ceplis un kālija vārītava.
1804.gadā Jaunauces muižu iegādājies grāfs Karls Mēdems (1762-1827), viens no ietekmīgākās Kurzemes hercogistes muižnieku Mēdemu dzimtas locekļiem, valstsgrāfa Johana Frīdriha Mēdema dēls. Karlam Mēdemam piederējušas Remtes, Viesātu, Kapeļu un vēl vesela virkne sīkāku muižu, viņš bijis Kurzemes bruņniecības pilnvarotais, visu augstāko Krievijas impērijas ordeņu kavalieris. Karla māsa Doroteja Mēdema Kurzemes pēdējā hercoga Pētera sieva.
Līdz ar Jaunauces muižas pāriešanu Mēdemu dzimtas īpašumā sācies muižas uzplaukuma laiks. Notiek plaši samniecības ēku celtniecības darbi. 1815. gada 12. jūnijā grāfs Karls Mēdems ar sievu dāvinājuši savai meitai Karolinei, kas bija precējusies ar Bikstu muižas īpašnieku Ferdinandu fon Ropu, 1333 rubļus jaunas kungu mājas celšanai.
Barons Ferdinands Rops kopā ar brāli Teodoru no1801.-1805. gadam apceļojis Rietumeiropu, piedalījies ekspedīcijā uz Monblāna virsotni, apmeklējis mākslinieku darbnīcas un, toreiz vēl jaunajam tēlniekam Torvaldsenam, Romā pasūtījis astoņus marmora krūšutēlus, kuri tika izvietoti jaunuzceltās Jaunauces pils greznajā kupola zālē.
Pēc grāfa Mēdema nāves saskaņā ar testamentu muižu mantojusi meita Karoline un viņas vīrs Ferdinands. Pēc Ferdinanda nāves 1844. gadā astoņus gadus saimniekojusi Ferdinanda atraitne Karoline, kura pēc tam muižu novēlējusi dēlam Teodoram Ropam (1823. -1915.). 1864. gadā viņš licis nojaukt baznīcas krogu, tā vietā par barona un pagasta līdzekļiem uzcelts skolas nams, kurš atklāts 1865. gada 14. novembrī.
1903.gadā arhitekts Makss Alekss fon der Rops veicis pils interjeru atjaunošanu. Pēdējais muižas īpašnieks bijis Teodora dēls Karls fon Rops, dzimis 1864. gadā, kuram pēc zemes reformas 1920. gadā muiža atsavināta. Tajā laikā muižai bija 2761 ha zemes. Karlsam fon Ropam piešķirta vecsaimniecība “Āži”.
Karla dēls Joahims Rops – cara armijas virsnieks, piedalījies Latvijas brīvības cīņās, par to piešķirtas 59,34 pūrvietas zemes, kuras iznomājis Fricim Slūtiņam. Pats dzīvojis Jelgavā. Aizbraucot uz Vāciju, nav atteicies no Latvijas pavalstniecības un saviem īpašumiem. 1930.gadā nodibinājis un līdz 1978.gadam vadījis baronu Ropu ģimenes asociāciju Vācijā.
Jaunauces muižas īpašnieki
Johans Koskuls1518.g.-?
Gothards Ketlers (hercogs)1575.-1587.
Frīdrihs un Vilhelms Ketleri (hercogi)1587.-1642.
Jēkabs Ketlers (hercogs)1642.-1671.
Bernhards Heinrihs fon Haufs1671.-1681.
Hristofs Ernsts fon Nolde1681.-1713.
Frīdrihs Kazimirs fon Korfs1713.- 1736.
Johans Ernsts fon Bērs (barons)1736.- 1765.
Karls Ferdinands fon Orgīzs – Rūtenbergs1765.-1804.
Karls Johans grāfs Mēdems1804.-1827.
Ferdinands fon der Rops1827.- 1844. (muižu manto)
Karolīne fon der Ropa1844.- 1852. (F.fon der Ropa atraitne)
Teodors fon der Rops1852.- 1915.
Karls fon der Rops1915.- 1920.
1922. – 1926. Zemkopības ministrija Jaunauces muižas centru ar pili iznomājusi Latvijas Jaunatnes savienībai. Mērķis – iekārtot sanatoriju vismaz 20 trūcīgiem jauniešiem.1926.gadā nomas līgums uzteikts sliktas saimniekošanas dēļ.Ēkas piešķīra Jaunauces pagastam, zemi sadalīja jaunsaimniecībās.
1926. – 1930. Pils telpās darbojas aptieka, ārsts, vecmāte.
1930. – 2009.Tā kā esošais Jaunauces pagasta skolas nams kļuvis par mazu, skolu pārceļ uz pili. Lai namu pielāgotu skolas vajadzībām, netiek veikti nama pārbūves darbi. Pieaugot skolēnu skaitam pēc 2. pasaules kara, telpu paplašināšanas nolūkos divās telpās tiek nojauktas starpsienas.Laika gaitā veidojas padomju laika kosmētisko remontdarbu uzslāņojumi interjerā. Tā kā pilī nav veikti rekonstrukcijas darbi, tad līdz mūsdienām ir labi saglabājies muižas perioda interjers. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados skolas kolektīvs sāk apzināt namu un parku kā kultūrvēsturiskā mantojuma objektu, tā unikalitāti. Skolēnos, vecākos un vietējā sabiedrībā tieki audzināta cieņa pret pils vēsturi un interjeru. Mainās remontdarbu un telpu iekārtojumu koncepcija – tiek akcentēts senais interjers. Jaunauces skola 2000. gadā iestājas Latvijas piļu un muižu asociācijā un vasaras mēnēšos kļūst par tūrisma objektu. Tiek uzsākti pils izpētes un restaurācijas darbi – atjaunots dakstiņu jumta segums, uzsākta kupolzāles restaurācija. Izstrādāts un uzsākts parka rekonstrukcijas projekts. No 2002. gada pilī darbojas Jaunauces luterāņu draudze.
2009. gadā Saldus novada pašvaldība skolu pilī slēdz. Turpina segt pils uzturēšanas izdevumus. Pirmsskolas grupa, kas darbojās pils blakus mājā, turpina darbu. Pateicoties biedrībai “Mēs – Jaunaucei”, pilī notiek kultūras pasākumi un tupinās pils restaurācijas darbi, tiek veikta parka rekonstrukcija. Biedrība nodrošina tūrisma pakalpojumu sniegšanu, kas aizsākta skolas laikā 2000. gadā. Pils – kultūras tūrisma objekts.
2016. gadā izveidota Apvienotās Jaunauces un Rubas pagastu pārvaldes struktūrvienība “Jaunauces pils”. Darbu sāk tūrisma speciālists un novadpētniecības materiālu krājuma speciālists. Restaurācijas darbus un citus attīstības projektus turpina biedrība “Mēs – Jaunaucei”.
No 2021. pils ir Jaunauces pagasta struktūrvienība. Kultūras tūrisma objekts un kultūrvieta. Pašvaldība sedz uzturēšanas izdevumus un algo personālu. Biedrība “Mēs – Jaunaucei” ar projekta metodi organizē pils restaurāciju un pilnveido tūrisma piedāvājumu.
Arhitektūra
Jaunauces muižas apbūve ir 19. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Līdz mūsdienām saglabājušās 12 ēkas un parks. Apbūves skaistākais nams ir kungu māja jeb pils. Arhitektūras stils:klasicisma vēlīnais periods ampīrs. Arhitekts nav zināms.
Latvijas Vēstures institūta žurnāla (1995, Nr 1) rakstā “Latvijas muižu klasicisma arhitektūra” LZA korespondētājloceklis, Dr. arch. Jānis Zilgalvis raksturo Jaunauces pils arhitektūru:
“…Visai netipiski antīkās formas tulkotas, arī ceļot Jaunauces muižas pili. Jaunauces pils izteiksmība sasniegta ar citādiem līdzekļiem nekā parasti. Citu klasicisma piļu un kungu māju apjoma kompozīcija ir salīdzinoši vienkārša, garenfasāde – fons portikam un vieta dekoratīvo elementu izvietošanai, bet Jaunaucē – būvapjoma spēle, protams pēc klasicisma noteikumiem. Garenfasādes ir uzirdinātas ar trijiem rizalītiem, gala fasādes ar mezorīniem. Šo klasicisma pilij visai sarežgīto apjoma kompozīciju caurstrāvo dinamiska spriedze. Arhitekts mazāk domājis par antīko formu mūžīgā skaistuma atklāsmi, bet vairāk pievērsies apjomu plastikai un gleznieciskumam. Jāsaka, ka darbs veikts ar drošu, pat pārdrošu roku. Tas jūtams ne tikai būvmasu kārtojumā, bet arī fasāžu detaļās: lieto pusapļa logu un pagalma puses centrālā rizalīta nišas traktējumā“.
Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis par Jaunauces pili:
* Vienīgais Latvijā tik neskartā stāvoklī saglabājies vēlīnā klasicisma interjeru komplekss.
*Vienīgais Latvijā autentiskais klasicisma stila kupola gleznojums.
* Latvijā lielākā 19.gs. I ceturkšņa krāšņu kolekcija ( 7 krāsnis).
* Vairumā telpu zem krāsojuma saglabājies sākotnējais parkets.